SV. APUSTUĻU PĒTERA UN PĀVILA KATEDRĀLE

Arhitektūra

Sniegtā pakalpojuma atrašanās vieta

Šauļu pilsēta

Renesanses laikmeta arhitektūras piemineklis – Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle (līdz 1997. g. baznīca) – ir spilgtākais pilsētas akcents. Tiem, kas ierodas Šauļos, tas it kā parāda, kur ir pilsētas centrs. Katedrāle dominē Šauļu pilsētvidē ne tikai sava iespaidīgā augstuma dēļ (torņa virsotne sasniedz 70 m), bet arī tāpēc, ka izvēlēta lieliska, izdevīga vieta. Tas ir pirmās Šauļu koka baznīcas cēlēju nopelns. Motiejus Valančus (Motiejus Valančius) apgalvoja, ka tā uzbūvēta 1445. g. ar Žemaišu vecākā Mīkola Ķēsgailas (Mykolas Kęsgaila) gādību. Ziņu par pirmo koka baznīcu saglabājies maz. 1629. g. vizitācijas aktā rakstīts, ka tā bijusi no koka, veca, gandrīz sagruvusi, bet tās kreisajā pusē jau tiekot būvēta jauna, mūra baznīca.

Jaunās baznīcas būvniecība sākās ap 1617. g. Par iniciatoru uzskata Žemaitijas bīskapu Mikaloju Pacu (Mikalojus Pacas), bet par finansētāju – Šauļu ekonomijas pārvaldītāju Jeronimu Valaviču (Jeronimas Valavičius). Par būvdarbiem gādāja baznīckungs, Viļņas akadēmijas audzēknis Petrs Tarvainis (Petras Tarvainis). 1634. g. 8. oktobrī jauno Šauļu baznīcu iesvētīja Žemaitijas bīskaps Jurgis Tiškevičs (Jurgis Tiškevičius). Interesanti, ka baznīcas tornī par pilsētnieku naudu pilsētai tika ierīkots mehāniskais pulkstenis.

XVII gs. arhitektūras pieminekļa izskats līdz mūsdienām ir nedaudz mainījies. Kari, vētras un negaisi baznīcu postīja ne vienu vien reizi. Ik pa vairākiem gadu desmitiem baznīca tika remontēta un reizēm rekonstruēta. Ēka ļoti izmainījās pēc 1880. g. jūlija, kad baznīcas tornī iespēra zibens un nodedzināja koka rotondas formas torņa posmu, ko sedza zvanveida virsotne. XIX gs. beigās baznīcas torni atjaunoja jau kā daudzmalu piramīdu un tāds tas saglabājies līdz mūsdienām. Pēc 1880. g. ugunsgrēka vairs neatjaunoja arī torņa pulksteni. Saglabājās tikai baznīcas dienvidu fasādē ierīkotais saules pulkstenis. Pirmā Pasaules kara laikā baznīca atkal tika daļēji sargauta, bet visvairāk tā cieta Otrā Pasaules kara gados. Sadega ēkas koka daļas (jumts, torņa pārsegumi, kāpnes, iekšējā apdare), par pelniem pārvērtās mākslas vērtības, altāri, ērģeles, mēbeles. Cieta sānu frontoni, kuri, zaudējuši savienojumu ar jumtu, sabruka un ielauza transepta velves, ielūza grīda, atvērās baznīcas pagrabi.

Pēckara gados atjaunošana turpinājās ilgi – to beidza tikai 1956. g. Restaurēšanas darbus vadīja inženieris V. Krikščūns (V. Krikščiūnas) un arhitekts S. Ramunis. Vēlāk sāka baznīcas apdari, kārtoja tās interjeru un apkārtni, remontēja atsevišķas ēkas daļas. 1997. g. 8. maijā ar pāvesta Jāņa Pāvila II lēmumu nodibināja Šauļu bīskapiju. Baznīca kļuva par Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāli. Par pirmo Šauļu bīskapu iecēla Kauņas starpdiecēzes garīgā semināra rektoru mācītāju Eugeniju Bartuli (Eugenijus Bartulis).

Atsauksmes

Komentēt