SV. JURA BAZNĪCA

Baznīcas, Šauļi

Sniegtā pakalpojuma atrašanās vieta

Šauļu pilsēta

Bizantiešu stila baznīca uzcelta 1909. gadā par cara varas līdzekļiem. No sākuma tā bija krievu karaspēka baznīca, kas uzcelta uz S. Venclauskienes (Jakševiču) zemes gabala bez juridiskām tiesībām uz īpašumu, tā kļūstot par skandalozu tiesas procesa objektu. S. Venclauskienes vīrs advokāts K. Venclauskis ierosināja lietu un tajā uzvarēja. Zemes gabals bija jāatdod, bet baznīca no tā jānovāc. Tomēr pēc Kara ministrijas iejaukšanās ar K. Venclausku panāca vienošanos un baznīca palika nenojaukta. Kad krievi atkāpās, baznīca nonāca vācu okupācijas varas rokās un tika pārvērsta par noliktavu. Pēc Pirmā pasaules kara tā ar Lietuvas armijas kājnieku III pulka kapelāna mācītāja Martīna Jonaiča rūpēm 1919. gada jūnijā tika renovēta un nodota Lietuvas armijas III pulka garīgajām vajadzībām. Tomēr drīz vien Lietuvas armija atstāja Šauļus, baznīcā mises vairs nenotika, tā piederēja Aizsardzības ministrijai. 1919. gada 6. jūlijā Šauļu dekāns Julijons Jasenskis iesvētīja baznīcu un piešķīra tai Sv. Jura mocekļa titulu. Pēc ilgām rūpēm ar lielām pūlēm baznīca tika nodota Žemaitijas bīskapijas ziņā. Ar 1923. gada 10. oktobra Žemaišu bīskapa rīkojumu Sv. Jura baznīcai tika piešķirtas draudzes baznīcas tiesības. 1927. gada 24. augustā tika iesvētīti trīs zvani baznīcas tornī. 1932. gadā izbūvētas ērģeles, tās uzbūvēja Čehijas pilsonis Otto Kratovilo. 1976. gada 17. marta vakarā nodega baznīcas jumts, griesti, sadega ērģeles, soli un lielais tornis (baznīcai bija divi torņi – 29 m un 25 m augsti). Tā kā presbiterija ar lielo altāri tika izglābta, dievkalpojumi, ar dēļu sienu norobežojot nodegušo baznīcas daļu, netika pārtraukti nevienu dienu. 1976. gada 1. aprīlī tika saņemta atļauja atjaunot nodegušo baznīcu. Deviņu mēnešu laikā baznīca tika atjaunota, ierīkota centrālā apkure, ūdensvads, kanalizācija, elektrība. Baznīcas iekārtošana pabeigta 1977. gada 23. oktobrī. Baznīcas iekštelpās bagātīgs glezniecības darbu klāsts. Šeit daudz gleznotāja J. Januļa darbu, atrodas P. Kalpoka "Sv. Zitas" glezna, ir no koka grieztas svēto skulptūras.

Atsauksmes

Komentēt