Lietuvas Seims 2017. gadu pasludināja par Aļģirda Juļus Greima gadu.
A. J. Greima biogrāfija cieši saistīta ar Šauļiem. 1929.–1931. gadā viņš Šauļos apmeklēja zēnu ģimnāziju, 1940.–1944. gadā pasniedza meiteņu ģimnāzijā un Tirdzniecības institūtā. Tāpēc mākslinieki tika aicināti piedalīties mākslinieciski skulpturālās plastikas akcentu plenērā-konkursā, kas bija veltīts A. J. Greima piemiņas iemūžināšanai Šauļu pilsētas publiskajā telpā.
Redas Ogintienes radītais skulptūras “Laumė” projekts izsludinātajā konkursā ieguva otro vietu. Pēc autores teiktā, laumė (latviski – spīgana) atspoguļo A. J. Greima semiotikas pētījumus, skaidrojot pasakas, nostāstus, meklējot personāžu nozīmi, un attēlo pagāniskās dievības transformāciju – putna (dzeguzes) pārvēršanos sievietē.
Laumė šajā gadījumā – Dzeguze, kontrolē labā daļu cilvēka dzīvē un nosaka likteni. Ne velti pats Greims apgalvoja, ka laumė ir pats sarežģītākais personāžs lietuviešu mitoloģijā.
“Tā ir skulptūra, nevis piemineklis. Mākslinieciska sievietes personāža interpretācija. Man ir interesanta sievietes spēja mainīties, manipulēt, spēja pārtapt par visu ko. Tāpēc Laumė nav galīgā personāža izpausme, bet “starpstacija” – transformācija – vizuāla izpausme darbībai, kurā viens personāžs kļūst par citu... Domāju, ka skulptūras mērķis mūsdienās nav kļūt par pieminekļiem ģenerāļiem un veicināt karu, bet pilsētas un lauku sabiedrībai radīt vizuālus āķīgus uzdevumus vai interpretācijas, kaut arī romantiskas... Un mākslas darbu vērtēšana, teiksim, labs vai slikts (gluži kā sportā), ir vairāk propagandistu lauciņš. Mākslas zinātni vai dialogu tas neveicina...”
Atsauksmes