Budžeta iestāde Šauļu tūrisma informācijas centrs
Vilniaus 213-90, LT-76348 Šauļi

VECĀ (TALKŠAS) KAPSĒTA

Vēsturiskie objekti, Šauļi

Audio gids

0:00
0:00

Sniegtā pakalpojuma atrašanās vieta

Šauļu pilsēta

Kapsēta atrodas pie Talkšas ezera, tās teritorija aizņem 4,46 ha lielu platību. Kapsēta sastāv no trim daļām: katoļu, pareizticīgo un brīvdomātāju.

Vecā pilsētas kapsēta nav pati vecākā Šauļu kapsēta. Par vecāko kapsētu būtu jāsauc apkārt Katedrālei un tās nokalnēs bijusī kapsēta. Jaunas kapsētas rašanos tālāk no baznīcas noteica tas, ka kapsēta ap baznīcu bija pārpildīta, tāpat arī higiēnas apsvērumi. Jaunu kapsētu sāka veidot tālāk no pilsētas, uz kalniņa, kas tika saukts Sv. Jāņa vārdā. Uz kalniņa stāvēja krusta formas koka kapela, ap 1970. gadu tā nodega.

Domājams, ka kapsētā masveida apbedījumi sākti 1831. gadā, kad pilsētā izcēlās holēras epidēmija. Viens no vecākajiem kapu pieminekļiem atrodas kapsētas augstākajā vecākās daļas vietā, netālu no bijušās kapelas. Plāksnē norādītais miršanas gads – 1801.

Viena no vecākajām kapa vietu grupām ir ģimenes kapličas. To diezgan daudz saglabājies Vecās kapsētas kalniņa nogāzēs, apkārt bijušās kapelas vietai. Uzraksti uz kapliču fasādēm gandrīz nav saglabājušies, tāpēc var tikai minēt, ka pirmās kapličas varēja būt ierīkotas 18.–19. gs. mijā, bet to lielākā daļa – 19. gs. otrajā pusē.

1905. gadā kapsēta jau bija pārpildīta. 1908. gadā kapsēta tika paplašināta uz ezera pusi.

1944. gada vasarā, kad padomju aviācija bombardēja pilsētu, daudz bumbu nokrita arī kapsētā, īpaši tās vecākajā daļā. Daudzi kapsētas nogāzēs bijušie mauzoleji un kapi tika iznīcināti vai sapostīti.

1945. gadā Šauļu pilsētas izpildkomiteja, motivējot ar to, ka kapsēta ir pārpildīta, ļoti nolaista, apbedījumi tajā veikti nekārtīgi, nolēma to slēgt. Apbedīšana tika atļauta tikai ģimenes kapličās, slēgtos ģimenes kapos, ja tajos apbedījumi nebija veikti 15 gadus.

Šauļu senajā kapsētā oficiāli apbedīšana nenotiek kopš 1959. gada.

Vecajā kapsētā apglabāts daudz izcilu cilvēku – skolotāju, mācītāju, inženieru, juristu, mākslinieku, ārstu, karavīru. Senajos kapos atdusas Jozs Miļausks-Miglovars, dzejnieks, aušrininks. Te apglabāts filosofs, profesors, pedagogs, pēdējais neatkarīgās Lietuvas Vītauta Dižā Universitātes rektors Stasis Šalkauskis; advokāts, sabiedriskais darbinieks, sociāldemokrāts Kazimiras Venclauskis, grāfu Zubovu bērnu audzinātājs un skolotājs Adoms Tuhto, mācītājs, atturības sludinātājs Ignacs Štahs.

Pirmais fiksētais apbedījums kapsētas pareizticīgo daļā ir 1863. gada sacelšanās apspiešanas dalībnieki, kritušie cara armijas karavīri (19 kareivji un 3 virsnieki).

Atsauksmes

Komentēt